Ja man uz šo jautājumu būtu jāatbild neuzzinot neko vairāk par konkrēto uzņēmumu, kas to jautā? Divi ieraksti mēnesī ir Facebook ierakstu skaits, kas ir pilnībā adekvāts.
Piemēram, pusdienu restorāns, kuram katru dienu ir cits pusdienu piedāvājums – protams, ka ir vērts ēdienkarti ielikt katru dienu. Kinoteātrim jaunu filmu parādīšanās – ik reizi, kad šī filma tuvojas, tiek ievietota repertuārā. Katram uzņēmumam šī pieeja var būt cita, atkarībā no pieejamā satura, kurš “atnāk organiski” pats.
Šis bloga ieraksts vairāk ir par uzņēmumiem, kuriem saturs pats no sevis nerodas. Piemēram, vegan burgerim, jo viena un tā paša ēdiena bildes uz dažādiem foniem kādam var interesēt tikai līdz zināmai robežai.
Vispār jaunu ierakstu likšana Facebook/Instagram un citās platformās ir lieta, ko dara visi, vai ne? Paskatāmies uz jebkuru lielo uzņēmumu, kura mērķauditorija ir galapatērētājs un tur tas ir – jauns (vai pat vairāki) ieraksts Facebook lapā ik dienas. Tas, par ko aizdomājas tikai retais – šo ierakstu izdomāšanai, gatavošanai un publicēšanai šie uzņēmumi visbiežāk atvēl mazāk nekā 5% no saviem kopējiem mārketinga izdevumiem. Tie pieci procenti ir ar rezervi – es gribētu pieņemt, ka telekomunikāciju uzņēmumiem šis procents varētu būt arī zem 1%.
Tajā pašā laikā es saņemu lūgumus vienā vai citā veidā (dažreiz tas ir aicinājums piedalīties cenu konkursā, citreiz – vienkārši cenas noskaidrošanai) sagatavot izmaksu piedāvājumu kampaņu izvietošanai un, piemēram, 10 ierakstu sagatavošanai un publicēšanai ik mēnesi. Šie epasti parasti atnāk no maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru kopējais mārketinga budžets mēneša griezumā plānojas pāris tūkstošu eiro apjomā.
Jebkura uzņēmuma mērķis ir pelnīt.
Ir pārdošanas kampaņas, ir zīmola kampaņas, ir īpašo piedāvājumu kampaņas un cita veida kampaņas. Sociālo mediju saturs, kurā ar emoji ir jānobalso par to, kurš cepums tu šodien esi, neietilpst nevienā no šiem kampaņu tipiem. Sociālo mediju “eksperti” aizgūsnēm mēģinās stāstīt, ka īstenībā jau sava cepuma tipa noskaidrošana ir kā visas minētās kampaņas vienā, bet mēs ļoti labi zinām, ka tas, kas der visam, neder nekam.
Atgriežoties pie mārketinga budžetiem un procentiem – sociālo mediju ikdienas saturs mazam/vidējam uzņēmumam ir neefektīvākā investīcija digitālajā mārketingā kādu vien var iedomāties.
Iedomāsimies mazu uzņēmumu, kura ikmēneša digitālā mārketinga budžets ir 3000€. Desmit ieraksti mēnesī no aģentūras izmaksās aptuveni 500€, plus šos ierakstus vajadzētu arī katru pareklamēt (uz visiem ierakstiem tātad vēl vieni 500€ reklāmai), jo citādāk kāda jēga taisīt ierakstus, kurus neviens neredzēs – kopā jau 1000€ uz šo pozīciju vien. Aģentūra droši vien gribēs arī vismaz 500€ par visu kampaņu menedžēšanu. Cik paliek zīmola, pārdošanas un citām kampaņu mediju budžetam, kas uz mājaslapu vedīs apmeklētāju plūsmu ar pārbaudāmiem/pierādāmiem pirkumiem? 1500€ jeb tikai 50% no mārketinga budžeta.
Desmit (vai piecpadsmit, nav būtiskas atšķirības) ierakstu mēnesī pieejai ir vēl vairāki trūkumi, no kuriem izteiksmīgākais ir kvalitātes zaudēšana. Nav iespējams katru mēnesi ražot 10 augstas kvalitātes ierakstus, kas būs kas vairāk par vienkārša trokšņa radīšanu.
No kvantitatīvo rādītāju puses – reklamējot desmit ierakstus mēnesī un katram atvēlot 50€ reklāmai, katrs ieraksts sasniegs, piemēram, 25 000 cilvēku, bet tā kā šo ierakstu reklāmas mērķauditorija īpaši nemainīsies, šo ierakstu sasniegtie lietotāji ļoti pārklāsies un lielāko daļu ierakstu redzēs vieni un tie paši cilvēki. Tas nozīmē, ka kopējais reach var būt arī tikai pie 50 000 cilvēku.
Tajā pašā laikā, ja mēs uztaisam tikai divus ierakstus un katram atvēlam 250€ reklāmas budžetu – mēs ar katru ierakstu vien varam mierīgi pārsniegt 100 000 sasniegto cilvēku auditoriju. Papildu bonuss – tā kā mums atbrīvojas 8 lieko ierakstu gatavošanas resurss, to var pārlikt vai nu uz papildu reklāmas budžetu, vai arī ieguldīties labākos ierakstos, kas stāvēs pāri “Sveiciens pirmdienā” līmenim.
Vizualizācija, lai labāk parādītu to, cik episki izskatās divi kvalitatīvi ieraksti, kas tiek kārtīgi reklamēti, pret desmit tādiem “nu ok”. ⬇️
*Apļu laukums ir izrēķināts, lai vizualizācijas izmēri precīzi atbilstu norādītajām auditorijām*
Viens no blogu rakstīšanas plusiem – sanāk kaut ko iemācīties. Šodien, piemēram, uzzināju, ka ar keynote var uztaisīt šādus gif’us.
Māris
EDIT 2022-10-17:
P.s. šo bildi tikko nozagu linkedin un bija izmantota par ilustrāciju citai tēmai, bet perfekti pasvītro arī šeit uzsvērto.
